Jauniešu nometne Šveicē 2012

Atbraucot mājās no Lauvu jauniešu apmaiņas programmas, sapratu, ka šī ir. lieliskākā vasara, kāda man jebkad ir bijusi! Neaizmirstams mēnesis fantastiskās vietās ar jaukiem cilvēkiem no visas pasaules. Pieredze, kas iegūta, ir neizsakāma vārdos, jo domas un skatījums uz visu apkārt esošo ir būtiski mainījies.

Pats sākums – neliels stresiņš, pirms došanās prom, kurš viennozīmīgi bija pozitīvs. Gribās ātrāk doties uz Šveici, nervozēju jau vairāk kā mēnesi, precīzāk, tiklīdz kā beidzās 12. klases eksāmeni. Tad nu beidzot tā diena bija klāt, 7.jūlijs, kad bija laiks doties prom. Reiss laicīgs, pacelšanās un nolaišanās veiksmīga! Esmu klāt. Pirmais, ko satieku, ir viens no nometnes organizatoriem – Urs Mullers. Īsa saruna, un ir laiks doties satikt manu viesģimeni. Precizēšu, vienu no viesģimenēm.

Ļoti jauks pirmais iespaids par viestēvu, pozitīvs un smaidīgs. Līdzi mans pagaidu „brālis” Daniele – puisis no Itālijas, ar kuru, starp citu, dzīvoju kopā visas četras nedēļas. Arī viņš, tāpat kā es, uzvarēja vietējā Itālijas Lauvu kluba rīkotā konkursā un ieguva šo iespēju doties jauniešu apmaiņas programmā uz Šveici. Pirmo nedēļu mēs dzīvojām Lihtenšteinā – mazā, bet burvīgā valstī. Viesģimene, ar kuru pavadījām kopā laiku – mamma, tētis un abi dēli dzīvoja Vaducā, kas ir Lihtenšteinas galvaspilsēta, bet viesģimene jeb viestēvs, pie kura nakšņojām un arī kopā pavadījām pāris dienas, dzīvoja Ruggell. Pilsētiņas bija gandrīz katra savā valsts galā, bet tas jau netraucēja, jo stundas laikā var izbraukt cauri visai Lihtenšteinai.

Goedlu ģimene, ar kuru pavadījām kopā laiku, ir Lihtenšteinas un vēl citu 3 Šveices McDonaldu īpašnieki, un līdz ar to vienā no nedēļas dienām mums tika dota iespēja izmēģināt darba iespējas šajā ātrajā ēstuvē. Savukārt ar viestēvu Svenu no Ruggell mums bija dota iespēja doties uz Lihtenšteinas nacionālo dabas muzeju, kurā viņš strādā par fotogrāfu, kā arī uz muzeja depo jeb noliktavu, kur tikām izvadāti pa visām telpām. Visi cilvēki, kurus mums nācās sastapt, bija ļoti atvērti, pozitīvi. Tikām iepazīstināti ar visiem iespējamajiem kalniem, ko ir vērts redzēt Lihtenšteinas apkaimē. Pabijām tādās atpūtas vietās kā Malbun un St. Moritz. Mūsu viesģimene, Goedlu ģimene, ir lieli golfa fani, tāpēc mums tika dota iespēja paviesoties Bad Ragaz un turienes golfa klubā, kas ir viens no slavenākajiem un prestižākajiem golfa klubiem Šveicē. Paspējām pabūt gan Lihtenšteinā, gan Šveicē, gan Austrijā, gan Vācijā – un tas viss vienas nedēļas laikā! Nedēļa Lihtenšteinā bija iespaidiem un pozitīvisma pilna.

Dienā, kad bija jāatvadās no abām ģimenēm un jādodas prom un nākamo, bija mazliet skumji, bet daļēji arī patīkami, jo mūs jau gaidīja nākamais piedzīvojums, jauni cilvēki. Mūsu nākamā ģimene jeb pāris – Franciska un Kristians bija pavisam savādāki, kā mēs abi ar Daniele bijām iztēlojušies. Ļoti aktīvi, atvērti un pozitīvi cilvēki. Un, protams, kā jau lielākajai daļai šveiciešu, izskats maldina. Izskatās jaunāki, kā patiesībā ir, un domājams, ka jūtas arī tāpat. Pie viņiem mēs uzturējāmies trīs naktis, bet katra diena, ko kopā pavadījām, bija notikumu un jautru mirkļu pilna. Pirmās dienas vakarā mēs devāmies jokiem un smiekliem pilnā izbraucienā ar velosipēdiem. Otrajā dienā braucām uz ziedošo paradīzi – Mainau Island Vācijā, kur zied un greznojas visdažādākās puķes un augi. Devāmies izbraucienā ar kuģi un vakaru baudījām itāļu stilā – ar picām. Trešajā dienā mēs jau devāmies uz mūsu pēdējo viesģiemeni jeb pie viesmammas Katrīnas.

Izbaudot Šveices ātro vilcienu sistēmu, nieka 30 minūtēs bijām Cīrihē, kur mūs sagaidīja viesmamma. Caurcaurēm visinteresantākā persona, kuru bija nācies sastapt šo divu nedēļu laikā. Laipna un atsaucīga, bet reizē nedaudz sarežģīta. Tikām iemācīti apgūt visas pieklājības normas atrodoties pie galda un arī ārpus mājas. Jāatzīst, ka visnotaļ noderīgi. Katrīnas viesmīlību baudījām piecas dienas un šo dienu laikā paspējām pabūt vietā, kur ir Reinas ūdenskritums, Cīrihes vēstures muzejā, Technoramā (zinātnes iestāde ar visādām noderīgām „spēļmantiņām”, kas palīdz labāk izprast dabā notiekošo lietu būtību), Winterthur, izbaudīt braucienu ar piepūstām Land Rover kamerām pa Reuss upi 6,2 km garumā, pabūt Ballenbergā (mini Šveice ar tās senatnīgajām mājām) un, visbeidzot, arī Cīrihes centrā. Tur paspējām abi ar Daniele apmaldīties un pilnveidot savas orientēšanās prasmes. Kopumā šī nedēļa bija piedzīvojumiem un aktivitātēm bagāta.

Tad nu lielā diena ir klāt – ir pienācis laiks doties uz nometni. Abi ar itāļu puisi esam sajūsmināti, jo gribam satikt visus nometnes dalībniekus. Ierodoties Rapperswillā apjūkam, jo nav ne jausmas, kur jādodas, bet beigu beigās laimīgi atrodam mūsu jauniešu hosteli un ar visiem čemodāniem veļamies iekšā. Pirmajiem satiktajiem cilvēkiem jau rotājas plats smaids sejā, un visi paspējuši puslīdz sadraudzēties. Bet mēs ar Daniele esam vieni no pēdējiem, kas ierodas, tāpēc pēkšņu uzmanību no daudzajiem acu pāriem izpelnāmies visai drīz. Lēnām iekārtojušies savās istabiņās visi sarodamies kopīgajā atpūtas telpā, un sadraudzēšanās var sākties. Sarunas un kāršu spēles līdz vēlai naktij pirmos vakarus bija dzīves norma.

 Tiku dzīvot vienā istabiņā ar meitenei no Izraēlas, Polijas un Krievijas. Saziņas problēmu nebija, jo brīvi sarunājāmies gan angļu, gan krievu valodā. Jaunai nedēļai sākoties sapratām, ka būs jāceļas laicīgi, jo katru rītu izbraukšana uz dienas aktivitātēm bija jau 8:00 vai pat pirms. Bija rīti, kad brokastīs skrējām 5 minūtes pirms izbraukšanas. Tas iemācīja ēst ātri. Katra diena no rīta līdz vakaram bija aizpildīta ar pastaigām, ekskursijām pa muzejiem un klosteriem un ražotnēm. Sportiskās aktivitātes, kultūras baudīšana un kalnos kāpšana, kuras rezultātā daudzi tapām par iesārtiem vēzīšiem. Beigu beigās pat nepamanījām, pa kuru laiku esam paspējuši tā cieši sadraudzēties. Svinējām Šveices nacionālos svētkus – 1.augustu, kas visiem, lielākoties, asociējas ar uguņošanu. Visur, kur dodies, redzi Šveices sarkano kvadrātveidīgo karogu ar balto krustu pa vidu. Ļoti spēcīga nacionalitātes apzināšanās! Tika dota iespēja iemēģināt nacionālo sporta veidu, kas ir kaut kas līdzīgs vrestlinga un sumo cīņas apvienojumam. Protams, devāmies arī uz siera ražotni, kur degustējām sierus un pētījām siera tapšanas procesus.

Lielākoties jau mēs baudījām un iepazinām Šveices kultūru un dabu. Jaukākais no notikumiem nometnes laikā bija „Ciemiņu diena”, kad mūsu viesģiemenes un nometnes organizatori ieradās mūs apciemot un apskatīties, kā mēs dzīvojam. Sniedzām priekšnesumus – dziesmu un katrs nedaudz iepazīstinājām ar savu valsti. Otrs spilgtākais notikums no nometnes ir mūsu visu kopēji veidotais „Lip Dub” video, kurš ir pieejams arī youtube.com vietnē - http://www.youtube.com/watch?v=jLL-nzhEcL4&feature=player_embedded.

Šobrīd, pārlasot četru nedēļu garumā veiktos pierakstus, saprotu, ka viens aizvadītās vasaras mēnesis starp svešiem cilvēkiem ir devis netverami daudz emociju un pārdomu. Licis pārdomāt savu attieksmi pret lietām un cilvēkiem, licis pārvērtēt pašai sevi. Licis kļūt labākai, drošākai, atklātākai. Ceru, ka man dzīvē vēl tiks dota iespēja satikt kādu no šiem jauniešiem, jo viņus es noteikti neaizmirsīšu, kā arī lieliskās viesģimenes. Kā mani pēdējie vārdi pierakstos saka – 33 jaunieši no visas pasaules, 27 nācijas, 2 nedēļas kopā – fantastiski, neaizmirstami! Liels paldies Latvijas Lauvām un Lauvām no Bāzeles Šveicē!