Labs darbs un sajūta — palīdzēt Viņi jau satiekas kā draugi — Valmieras lauvas
rūpējas, lai amerikāņu kolēģi justos labi, lai viņiem būtu
ērti darba apstākļi, bet palīdzības akcijas vistiešākie
izpildītāji atkal ir savā elementā — jau mājās ir savākts ap
piectūkstoš briļļu, šogad pirmoreiz pat pusotra tūkstoša
saules briļļu, kuras katrs akcijā iesaistītais var
izvēlēties pēc savas patikšanas, bet, galvenais, —
amerikāņu lauvas, kuru sastāvā strādā trīs acu ārsti un divas
medicīnas studentes, katru dienu apskata ap divsimt rajona
pagastu un pilsētu maznodrošināto iedzīvotāju. Par viņu
nokļūšanu Valmierā gādājušas pašvaldības, sociālie
darbinieki. Šodien pirmoreiz akcija aptver lielu skaitu
valmieriešu: politiski represētos, invalīdus, mazturīgos
pensionārus, pansionāta Valmiera klientus.
Palīdzības akcijā iesaistīties gribētāju skaits ar katru
gadu pieaugot, šogad pat esot bijis konkurss un par mūsu ļaudīm
rūpējas 22 amerikāņu lauvas. Daudzi jau no iepriekšējām
reizēm labi iepazītie, kā Samuel Stephens. Viņš jau ir kā
akcijas talismans, smej Valmieras lauvu prezidente un
akcijas dalībniece kopš tās pirmā brīža Inese Kripe, bet Sems,
kā viņu visi sauc, izstāsta, ka viņam ir 86 gadi, kas esot tikai
lieliski — viņam patīkot Latvijas smukās meitenes, bet
visvairāk, ka arī vecs cilvēks var palīdzēt un izdarīt daudz
laba citiem. Un pēc mirkļa Sems ar platu smaidu jau sagaida
nākamo akcijas dalībnieku un džentlmeniski pavada līdz
informācijas galdam.
Inese Kripe: — Sems, jau ierodoties, mūs pārsteidza.
Brīnījāmies, ko viņš salicis lielā armijas tipa čemodānā ar
apkaltiem stūriem, kalašņikova automātus demonstrēs vai...
Izrādās, tas pilns ar mīkstajām rotaļlietām, ko dāvināt
cilvēkiem, lai aizved mājās mazbērniem. (Inese norāda arī uz
fotogrāfiju, kurā pulciņš bērnu, kas atsūtījuši mūsējiem
bilžu grāmatas.) Bet nopietni runājot: šoreiz nav konstatēts
tik daudz kataraktas un glaukomas gadījumu (pagājušajā
tūrē: 70, izoperētas jau 18) — pirmajās divās dienās to bija
tikai 9, kas norāda, ka cilvēkiem šī palīdzība bijusi
vajadzīga un, viņiem palīdzot, situācija laukos ir
uzlabojusies. Pirmoreiz akcijā iesaistījies arī
Ziemeļvidzemes Lauvēnu klubs (LEO), līdz ar to organizētāk
notiek tulkošana, jaunieši ne tikai praktiski, bet arī
emocionāli izjūt brīvprātīgo kustības ideju.
LEO prezidente Zane Kripe: — Tulko 40 Valmieras vidusskolu,
arī arodvidusskolu jaunieši, kas brīžam nav nemaz tik viegli,
jo nav jau tikai parunāšanās angliski, ir arī emocionāls
saspringums, bieži redzot, cik cilvēkiem ir smagi vai arī, kad
viņi skaidri saredz koku aiz loga un var normāli palasīt
avīzi. Manuprāt, jebkuram jaunam cilvēkam ir vērtīgi
pastrādāt šādos apstākļos, lai saprastu: kaut arī mums varbūt
nav daudz naudas ko ieguldīt, toties ir kaut vai angļu valodas
zināšanas, kas noder palīdzības darbā.
Pilnu publikācijas tekstu lasiet laikraksta "Liesma" 2008-05-30 numurā.
|